Izvēlies izglītību!
Jaunieti, neatkarīgi no tā vai sporto, apgūsti kādu mūzikas instrumenta spēli, daudz ceļo ģimenes dzīvesveida dēļ, piestrādā, lai nopelnītu kabatas naudu, bet varbūt jau pat esi sācis strādāt nozarē, kas saistīta ar tavu nākotnes profesiju, vai gluži vienkārši daudz labprātāk izvēlies individuālu pieeju mācībām, tev vienmēr ir izvēle, kur un kā mācīties, lai iegūtu labu izglītību.
Šobrīd Latvijā ir noteikta obligātā pamatizglītība, bet tuvāko pāris gadu griezumā obligātās izglītības apguves slieksnis tiks paaugstināts līdz obligātai vidējai izglītībai. Šie valdības plāni iepriecina, jo mums Latvijā ir vajadzīgi izglītoti un spējīgi jaunieši, kuri aktīvi iesaistās ne vien finanšu resursu apgūšanā, bet arī izvēlas profesijas, kas ir tiešā saskarē ar cilvēkiem. Latvija iegūst tik daudz ar katru jaunieti, kas ir pilsoniski ieinteresēts valsts un sabiedrības labklājības celšanā. Bet šo apziņu, ka mēs, jaunieši, esam daļa no valsts un esam spējīgi ietekmēt notiekošo, visbiežāk iegūstam tieši skolās.
Tāpēc mums, žurnālistiem no TV raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" bija interesanti ielūkoties vienā no izglītības apguves veidiem - tālmācības apguvē Rīgas Tālmācības vidusskolā. Tālmācības sižetu meklē mūsu YouTube kanālā vai Facebook profilā, vai skaties televīzijas atkārtojumu ReTV tīmekļa vietnē.
Izglītības sižets par tālmācību, kā vienu no pamata un vispārējās izglītības apgūšanas veidiem ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta "Tālmācība, kā viens no pamata un vispārējās izglītības apgūšanas veidiem" saturu atbild biedrība "Mēs ar brāli kolosāli".
Agnese Vanaga izdod jaunu grāmatu
Grāmatu lasītprieks bērniem un jauniešiem nekur nav zudis. Varbūt tas ir nedaudz kautrīgi paslēpies starp modernām viedierīcēm, e-grāmatām un audiogrāmatām, podkāstiem un beigu beigās vienkāršas telefonu glāstīšanas manieres tiktokos, short-os un reel-os, bet noteikti tas elpo līdzās mums.
Par to jaunie žurnālisti - Ieva un Emīls no TV raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" pārliecinājās kādā brīnišķīgā jaunas grāmatas prezentācijā mākslas centrā Zuzeum. Tajā savu nu jau trešo plastmasas huligānu sērijas grāmatu "Plastmasas huligāni. Tas ir murgs" prezentēja spožā bērnu grāmatu rakstniece Agnese Vanaga. Prezentācijā Ievai un Emīlam bija iespēja ne vien piedalīties apdrukas darbnīcā, pētīt ūdens mikrobus un uzzināt par jaunajiem Dusmukules piedzīvojumiem, bet arī aprunāties ar pašu autori - Agnesi Vanagu, grāmatas mākslinieci Līvu Ozolu, animācijas filmas "Dusmukule" režisori Daci Rīdūzi un filmiņas komponistu Kārli Auzānu.
Kā kori gatavojas Dziesmu svētkiem
Pirms nedēļas viesojāmies Tumē, lai savām acīm skatītu, kā notiek gatavošanās XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un XVII deju svētkiem. Savā mēģinājumu procesā mums ļāva ielūkoties Tumes jauktais koris. Paldies tā dalībniekiem un vadītājai Martai Ozolai. Esam droši, ka svētki, pateicoties dalībnieku uzcītībai, būs skanīgi un skaisti.
Valsts konkurss stīgu instrumentu spēlē
Pirms dažām nedēļām Augusta Dombrovska Mūzikas skolu pieskandināja stīgu instrumentu skaņas, jo tajā norisinājās Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētā Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītības programmas “Stīgu instrumentu spēle – vijoles, alta, čella, kontrabasa spēle” audzēkņu Valsts konkursa fināls.
Konkurss ir ne vien liels un satraucošs notikums audzēkņiem un pedagogiem, bet arī nopietns jauno mūziķu izvērtējums un devums visai nozarei. Konkursa finālā šogad piedalījās 217 audzēkņi un ar dažiem no viņiem izdevās aprunāties arī Mēs ar brāli kolosāli žurnālistiem. Turklāt, vēl nezinot rezultātus, uz īsu sarunu izdevās noķert konkursā godalgotās čellistes - Babītes Mūzikas skolas audzēkni Madaru Lindu Mazapšu (pedagogs Anita Roze), kura konkursā ieguva 1. vietu un Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas audzēkni Billi Siliņu (pedagogs Dace Pūce), kura konkursā ieguva 3. vietu.
#sif_nvofonds
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki tuvojas
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana vienmēr ir bijusi nozīmīga, taču pēdējo gadu laikā tai ir pievērsta pastiprināta uzmanība visā pasaulē un tā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūrpolitikas prioritātēm.
Spilgs piemērs nemateriālam kultūras mantojumam Latvijā ir Dziesmu un deju svētku tradīcija, kuras pirmsākumi meklējami pirms 150 gadiem - tālajā 1873.gadā, kad Rīgā notika I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Šajos svētkos Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pirmo reizi atskaņoja Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju" un pēc tam, skanot Vāgnera Tanheizera maršam, zālē ienesa svētku karogu "Līgo". Starp citu - karogs joprojām ir viens no Dziesmu svētku simboliem.
Interešu izglītība ir jauniešu motivātors ceļā uz panākumiem
Pat tad, ja jaunieši šķietami nenovērtē izglītības nozīmīgumu kādā savas dzīves posmā, tomēr, palūkojoties apkārt, mēs redzam, ka tieši mācoties, apgūstot ko jaunu un esot kopā ar zinošiem un jaunieša izaugsmē ieinteresētiem skolotājiem un domubiedriem, jaunieši no nesaprastiem un spurainiem ežiem, pārvēršas par pašpārliecinātiem un augt gribošiem cilvēkiem! Tādiem cilvēkiem, kas paši rada un iedvesmo citus.
Biedrības "Mēs ar brāli kolosāli" brīvprātīgie jaunieši Ieva un Emīls tikās ar Lindas Garančas mūzikas studijas vadītāju Lindu Garanču un divām viņas audzēknēm Kristiānu Milleri un Adriju Alonderi, lai uzzinātu, cik daudz personības izaugsmē spēj sniegt darbošanās interešu izglītībā.
Lindas Garančas mūzikas studijas interešu izglītības sižets ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Lindas Garančas mūzikas studijas interešu izglītības sižeta saturu atbild biedrība "Mēs ar brāli kolosāli".