Pieredze vai izglītība?
Pieredze un izglītība bieži tiek minēti kā divi svarīgi faktori, kas veido cilvēka profesionālo un personīgo attīstību. No vienas puses, izglītība nodrošina teorētiskās zināšanas un pamatu, uz kura balstoties, var tālāk attīstīt prasmes, tikmēr pieredze ļauj šīs prasmes veiksmīgi izmantot praksē un pielāgoties dažādām situācijām.
Jaunākajā raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" epizodē Emīls devās uz "Draugiem Group", kas 20 gadu laikā no maza uzņēmuma "Draugiem.lv" ar trīs darbiniekiem ir izveidojies par lielu uzņēmumu grupu. Šī grupa apvieno daudzus sociālo mediju un tehnoloģiju uzņēmumus, un tajā darbinieku skaits pārsniedz 2000. Atbildot uz jautājumu – kas ir svarīgāks – pieredze vai izglītība – "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks norādīja, ka tehnoloģiju jomā izglītība ir svarīga, bet arī pieredze ir ārkārtīgi nozīmīga. Turklāt – pieredze tās visplašākajā izpratnē. Tas nozīmē, ka nākotnē, pieaugot konkurencei, kuru radīs ne vien citi cilvēki, bet arī tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, nepietiks tikai ar izglītību apliecinošu dokumentu. Būs nepieciešama spēja apliecināt savas prasmes un pierādīt sevi kā vērtīgu kadru praktiski.
Pieskaroties mākslīgā intelekta un tehnoloģiju tēmai, Palkavnieks norādīja, ka cilvēkam nav jādara mehāniski darbi, taču viņš joprojām būs neaizstājams radošās nodarbēs un inovācijās, kur nepieciešams radīt un domāt. Savukārt mehāniskos darbus var veikt roboti un mākslīgais intelekts. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja "Draugiem Group" pirms nu jau desmit gadiem ieviesto "elektronisko sekretāri", kas aizstāj tradicionālo sekretāres profesiju – proti, uzņēmuma viesi ar pāris pogu palīdzību var paziņot par savu ierašanos darbiniekam, pie kura viņi ir ieradušies. Šīs darbības veikšanai nav nepieciešams nodarbināt un algot cilvēku.
Arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle raidījumam atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka pasaule ir izveidojusies un tāda, kāda tā ir šodien, tā būs arī rīt vai parīt. Tas nozīmē, ka nākotnē noteikti radīsies jaunas profesijas. Arī pieprasījums pēc STEM nozarē strādājošajiem turpinās pieaugt. Tāpat pārmaiņas un pieprasījuma pieaugumu piedzīvos joma, kas tiek dēvēta par "sudraba ekonomiku". Tā tiek dēvēta tautsaimniecības nozare, kas ir atvērta un pieejama cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.
Pārmaiņas būs. Tāpēc ir vērts ieklausīties gan ekonomikas jomas speciālistu, gan uzņēmēju teiktajā, un, protams, arī sevī pašā, lai izvēlētā joma un nākotnes profesija saskanētu ar paša interesēm.
Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.