STEAM izglītība pieejama Latvijā

Raidījums “Mēs ar brāli kolosāli” jau atkal ir ceļā. Jaunākajā raidījuma sērijā Emīls devās uz Siguldu – uz Latvijā pirmā STEAM izglītības centra atklāšanu.  Šo centru ir izveidojuši Linda Liepiņa un Jānis Aļeksejevs, vēloties sniegt jaunākās tehnoloģijas gan skolēniem, gan ģimenēm. Viņi paši ir vecāki  četriem dēliem un, iespējams, šī iedvesma attīstīt STEAM izglītības un tehnoloģiju jomu, ir radusies tieši, vērojot savu bērnus un ieklausoties viņu interesēs.

Šis centrs piedāvā iespēju ikvienam iepazīt dažādas tehnoloģijas un attīstīt savas prasmes pieredzējušu mentoru vadībā. Tajā tiek organizētas nodarbības skolēniem, pielāgojot mācību saturu, kā arī pēcpusdienās tiek piedāvāta interešu izglītība jebkuram interesentam.

Ja jūs nevarat apmeklēt centru Siguldā, neuztraucieties – STEAM vizionāri ir gatavi ierasties ar mobilajām darbnīcām tieši pie jums skolā.

Un, protams, dodoties ceļā, atgādinām, ka svarīgi ir piesprādzēties un ievērot drošību ceļu satiksmē.

Skaties raidījumu “Mēs ar brāli kolosāli” svētdienās 9:00 vai atkārtojumos otrdienās 14:00 un sestdienās 8:00 kanālā RETV.

Raidījums "Mēs ar brāli kolosāli" tapis sadarbībā ar XIII Latvijas Skolujaunatnes dziesmu un deju svētkiem, VAS Ceļu satiksmes drošības direkciju un Veho Latvia & Mercedes-Benz.

Hip-hop grupas gatavojas dejas izrādei "Kastaņa puslode"

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam, skatītājus pārsteigs ar bagātīgu svētku programmu. Viens no krāšņākajiem pārsteigumiem būs mūsdienu dejas izrāde "Kastaņa puslode", kas notiks 8. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Izrādes režisore ir Dita Lūriņa-Egliena, bet komponiste – Zane Dombrovska un tajā piedalīsies vairāk nekā 2000 dejotāji – no pašiem mazākajiem pirmklasniekiem līdz pat 12. klases jauniešiem.

Šis ir ļoti īpašs šiem svētkiem radīts jauniestudējums, kas vēstīs par cilvēka ceļu šajā pasaulē. Iestudējuma tapšanā iesaistītā radošā grupa cieši sadarbojas ar izrādes dalībniekiem – mūsdienu deju grupām no visas Latvijas.

Vienā no topošās izrādes mēģinājumiem hip-hop grupām paviesojās arī raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" vadītājs Emīls, kurš ne tikai uzzināja, kur izrādes mākslinieciskā vadītāja Edīte Ābeltiņa smeļas iedvesmu saviem darbiem, bet arī aprunājās ar vienu no izrādes horeogrāfēm – Anastasiju Jasvinu. Kā atzina Anastasija, lai gan nav viegli apvienot tik lielu skaitu dejotāju vienotā horeogrāfijā, tas tomēr ir ļoti interesanti, jo katram kolektīvam iepriekš bija jāapgūst "mājasdarbs" un jāsagatavojas. Un mēģinājumā izskatījās, ka kolektīvi patiešām ir labi sagatavojušies.

Arī Veizāna deju skolas deju kolektīva vadītāja Baiba Iekļava atzina, ka dejotāji ilgstoši – vairāk nekā gadu ir gatavojušies šai izrādei, piedaloties gan kvalifikācijas skatēs, gan daudz mēģinot.

Vairāk par to, kā jaunieši gatavojas izrādei un ko par izrādi domā viņi paši, skatieties videosižetā. 

Skaties raidījumu “Mēs ar brāli kolosāli” svētdienās 9:00 vai atkārtojumos otrdienās 14:00 un sestdienās 8:00 kanālā RETV.

Raidījums "Mēs ar brāli kolosāli" tapis sadarbībā ar XIII Latvijas Skolujaunatnes dziesmu un deju svētkiem, VAS Ceļu satiksmes drošības direkciju un Veho Latvia & Mercedes-Benz.

Pirmā palīdzība ceļu satiksmes negadījumā

Neatkarīgi no tā, vai negadījums ceļu satiskmē ir liels vai mazs, ir svarīgi zināt, kā sev - ja esi cietis, vai citiem - ja esi negadījuma liecinieks - palīdzēt.

Šonedēļ raidījumā "Mēs ar brāli kolosāli" Ieva un Emīls aktualizēja tēmu par negadījumiem ceļu satiksmē un tikās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pirmās palīdzības ekspertu Māri Briedi, kurš Emīlam nodemonstrēja pirmās palīdzības sniegšanu auto negadījumā divos gadījumos - kad cietušais ir pie samaņas un gadījumā, kad cietušais ir bezsamaņas stāvoklī. Māris Briedis raidījumā soli pa solim demonstrēja darbības, kas veicamas līdz brīdim, kamēr ierodas mediķi. Šīs pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas visbiežāk pirmo reizi jaunieši apgūst autoskolā, taču arī līdz tam ir svarīgi vismaz nenobīties, nepaiet vai nepabraukt garām cietušajiem un noteikti izsaukt palīdzību.

❗️ATGĀDINĀM! Zvanot uz 113, paziņo:
✅ KUR NOTICIS NEGADĪJUMS (pēc iespējas precīzāku adresi)
✅ KAS IR NOTICIS (kādas ir iespējamās traumas, vai ir asinis)
✅ CIK IR CIETUŠIE (precīzs vai aptuvens skaits)

Savukārt Valsts Policijas Rīgas reğiona pārvaldes Reağēšanas biroja jaunākais inspektors Gatis Aņisimovs atgādināja, ka kļūstot par satiksmes negadījuma liecinieku, pirmkārt, ir jāziņo kopējam glābšanas dienestu tālrunim ❗️112❗️ un jārīkojas pēc operatoru teiktā.

Skaties raidījumu "Mēs ar brāli kolosāli" katru svētdienu 9:00, kā arī atkārtojumos otrdienās 14:00 un sestdienās 8:00 kanālā RETV.

Raidījums "Mēs ar brāli kolosāli" tapis sadarbībā ar XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, VAS Ceļu satiksmes drošības direkciju un Veho Latvia & Mercedes-Benz.

Piesprādzējamies un braucam pie lemūriem!

Šis pavasaris Ievas un Emīla piedzīvojumiem ir kā radīts, tāpēc raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" komanda devās ceļā, lai atrastu Madagaskaras sauli tepat Vidzemē. Lai piedzīvojumi būtu droši, šajā TV sezonā par transportu rūpējas Veho un Mercedes-Benz ar komfortablo V-klasi. Un, protams, atgādinām – pirms dodies ceļā ar auto, vienmēr piesprādzējies!

Mūsu ceļojumā saule gan slēpās aiz mākoņiem, taču tas piedzīvojumu garu nesabojāja. Ceļojuma mērķis bija kamieļu parks "Rakši", kur jauniešus sagaidīja pats saimnieks Kristaps Blaus un veseli 24 (!!!) lemūri. "Rakši" ir viena no lieliskākajām atpūtas un dzīvnieku apskates vietām Baltijā, kur lemūrus un citus eksotiskus dzīvniekus var sastapt pavisam tuvu.

Jautrie un zinātkārie zvēri ne mirkli nesēdēja mierā – kāds mēģināja iekārtoties uz Ievas pleca, cits jau lūkojās, vai Emīlam kabatā nav kāds kārums. Jāatzīst, ka lemūru paradumi ir visai amizanti – tie savā starpā sazinās ar dažādiem skaņu signāliem, mielojas ar augļiem un salātiem un manāmi priecājas par kustīgiem objektiem jeb apmeklētājiem, uz kuru pleciem vai pat galvas var uzrāpties. Šie enerģiskie dzīvnieki kļuva par īstiem dienas varoņiem.

Ceļojuma laikā Ieva un Emīls ne tikai tuvāk iepazina lemūru dzīvi, bet arī uzzināja, ka drīzumā viņiem būs pašiem sava lidmašīna, kurā uzņemt ziņkārīgos viesus. Un, protams, "Rakši" savus apmeklētājus arī šogad priecēs ar daudz citiem jaunumiem.

Kas vēl notika lemūru parkā? Kāds bija Ievas un Emīla lielākais pārsteigums? Skaties jaunāko sēriju (saite uz video pirmajā komentārā) un uzzini.

Skaties raidījumu “Mēs ar brāli kolosāli” svētdienās 9:00 vai atkārtojumos otrdienās 14:00 un sestdienās 8:00 kanālā RETV.

Raidījums "Mēs ar brāli kolosāli" tapis sadarbībā ar XIII Latvijas Skolujaunatnes dziesmu un deju svētkiem, VAS Ceļu satiksmes drošības direkciju un Veho Latvia & Mercedes-Benz.

#mēsarbrālikolosāli #nācgavilēt #nācgavilēt2025 #dzsv2025 #mercedesbenz #veholatvija #drošībapirmajāvietā #sprādzējies

Tuvojas XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Šis gads ir īpašs visiem skolēniem, jo no 5. līdz 13. jūlijam notiks XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – ļoti ilgi gaidīts notikums, kas vieno un  iedvesmo ikvienu no mums. Arī raidījums “Mēs ar brāli kolosāli” nevarēja nostāvēt malā un tāpēc Ieva pavisam nesen devās uz Jaunmārupi, kur norisinājās vokālās mūzikas konkurss "Balsis 2025", lai aprunātos ar jauno dziedātāju ansambļiem un uzzinātu, kā viņi gatavojas dziesmu un deju svētkiem.

Kā izrādās, katram ansamblim ir savi veiksmes rituāli, superspējas un, protams, arī neliels satraukums pirms konkursa. Bet viņi visi ir gatavi svētkiem. Kāds uz dziesmu un deju svētkiem dosies pirmo reizi, bet kādam tas ir jau neatņemams dzīves notikums. Kā sarunā Ievai atzina žūrijas pārstāve Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas direktore Mārīte Puriņa, ikvienam ir jāizslimo “dziesmu svētku vīrusu” un jāpatur tas sevī uz visu mūžu. Arī citi sastaptie žūrijas pārstāvji dalījās emocijās, jo redzēt tik daudz jaunu, talantīgu un priecīgu bērnu ir patiess gandarījums. Vokālā pedagoģe un voklālās grupas “Latvian Voices” dalībniece Zane Stafecka-Tene atzina, ka viņasprāt labu kolektīvu raksturo komandas spēks jeb tas, kā viņi spēj uz skatuves sajust viens otru. Mūzikas pedagoģe un “Latvijas vokālo ansambļu asociācijas” valdes locekle Dace Bula, kas bija viena no žūrijas komisijas loceklēm šajā konkursā, atzīmēja, ka, lai gan konkursa žūrija ir prasīga un stingra, tā noteikti arī pozitīva, jo dalībniekiem ir ļoti svarīgi redzēt smaidus žūrijas sejās. Dacei pašai ir bagātīga dziesmu un deju svētku pieredze gan kā kora dalībniecei, gan vadot savu ansambli.

Bet dziesmu un deju svētki nav tikai koncerti, skates un konkursi – tas ir brīdis, kad visa Latvija kļūst par vienu lielu ģimeni. Novēlam visiem dalībniekiem izbaudīt šo laiku un patiesi ļauties svētku maģijai.

Pilnu sarunu ar žūriju un dalībniekiem skaties video un lai svētki tevi iedvesmo. Arī mēs ļausimies šai sajūtai un jau svētdien 23. martā jaunajā “Mēs ar brāli kolosāli” sērijā turpināsim jums stāstīt par gatavošanas svētkiem, dodoties pie Hip-hop grupām uz Salaspili.

Skaties raidījumu “Mēs ar brāli kolosāli” svētdienās 9:00 vai atkārtojumos otrdienās 14:00 un sestdienās 8:00 kanālā RETV.

Raidījums "Mēs ar brāli kolosāli" tapis sadarbībā ar XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, VAS Ceļu satiksmes drošības direkciju un Veho Latvia & Mercedes-Benz.

Mēs ar brāli kolosāli uzsāk TV raidījumu ciklu par drošību ceļu satiksmē

Šonedēļ raidījumā "Mēs ar brāli kolosāli" uzsākām satiksmes drošības ciklu, tāpēc Ieva devās uz Ceļu satiksmes drošības direkciju pie CSDD satiksmes drošības eksperta Oskara Irbīša, lai noskaidrotu, kuri faktori visbiežāk novērš uzmanību un rada bīstamas situācijas satiksmē.

Viena no svarīgākajām lietām drošai ceļa šķērsošanai – gan krustojumos ar luksoforu, gan uz gājēju pārejām, gan vietās, kur tās nav iezīmētas – ir pārliecināties, ka ceļš ir labi pārredzams un nav tuvojošos transportlīdzekļu vai tie ir pilnībā apstājušies. Diemžēl daudzi šo principu ignorē un pakļauj sevi nevajadzīgam riskam.

Turklāt gan jaunieši, gan pieaugušie nereti “atslēdz” redzes un dzirdes maņas, ejot pa ielu ar skatienu telefonā un austiņās skanošu mūziku, tādējādi būtiski samazinot spēju laikus pamanīt briesmas.

Dzīvojamās zonās transportlīdzekļu vadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo šeit mēdz skraidīt bērni un cilvēki var pārvietoties jebkurā vietā, uzrodoties pavisam negaidīti. Taču arī pašiem gājējiem ir  jāseko līdzi apkārt notiekošajam.

Pārvietojoties ārpus pilsētas, jārēķinās ar lielāku transporta ātrumu, kas savukārt nozīmē garāku apstāšanās ceļu un mazāku gājēju infrastruktūru, kas rada papildus riskus drošībai. Gājējiem jāiet pa kreiso ceļa malu pretēji auto kustības virzienam, lai tie ir labāk pamanāmi, ideālā gadījumā lietojot arī atstarojošus elementus apģērbā.

Noskaties video sarunu ar Oskaru Irbīti šeit.

Skaties raidījumu Mēs ar brāli kolosāli svētdienās 9:00 vai atkārtojumos otrdienās 14:00 un sestdienās 8:00 kanālā RETV.

Raidījums "Mēs ar brāli kolosāli" tapis sadarbībā ar XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmuun deju svētkiem, VAS Ceļu satiksmes drošības direkciju un Veho Latvia &Mercedes-Benz.

Valsts finansiālais atbalsts jaunajiem uzņēmējiem

Kā katru rudeni, arī šogad skolās vecāko klašu skolēni mācās ekonomikas un uzņēmējdarbības pamatus, veidojot savus pirmos mācību uzņēmumus. Starp viņiem noteikti ir arī tādi, kuri jau tagad skaidri zina, ka uzņēmējdarbība, lai gan ir izaicinoša un riskanta nodarbe, piedāvā lielas iespējas.

Kad biznesa ideja ir izdomāta, komanda savākta, aprēķināti izdevumi, potenciālie ieņēmumi un apzināti riski, nereti jaunie uzņēmēji idejas realizācijā apstājas pie finansējuma trūkuma. Tad talkā var nākt draugi un ģimene, investori, kuri notic uzņēmējdarbības idejas dzīvotspējai ātrāk par citiem, dažādi konkursi, ko piedāvā, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī banku kredīti. Tāpat ir vērts atcerēties par valsts atbalstu, ko piedāvā Attīstības finanšu institūcija Altum, kas ir pieejams dažādu mērķu īstenošanai.

Kā raidījumam “Mēs ar brāli kolosāli” pastāstīja Altum kreditēšanas eksperte Ilze Zandberga, Altum atbalstu var saņemt dažādu nozaru uzņēmumi vai pašnodarbinātas personas. Turklāt starta aizdevumu iespējams saņemt pat pirms SIA dibināšanas. Altum labprāt finansē inovatīvus projektus - zaļos, digitālos, energoresursus taupīgos un citus, kas saistīti ar mūsdienu tehnoloģijām, taču neliedz atbalstu arī vienkāršākiem uzņēmējdarbības projektiem, piemēram, sveču liešanai.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Jansons sarunā uzsvēra, ka valsts finansēšanas uzdevums ir  atbalstīt uzņēmējdarbību un veicināt tās attīstību. Līdz ar to valsts ir gatava uzņemties augstāku risku, finansējot projektus, kurus, piemēram, privātā sektora kredītiestādes jeb bankas atteiktos finansēt.

Vairāk par valsts sniegtajām iespējām un atbalstu jaunajiem uzņēmējiem skaties video www.mesarbralikolosali.lv.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Kā aizsargāt savas patērētāja tiesības?

Patērētāju tiesību ievērošana ir būtiska valsts ekonomikas stabilitātei un izaugsmei, jo tā veicina uzticību tirgum. Zinot, ka viņu tiesības tiks aizsargātas, patērētāji jūtas droši un pārliecinoši, kas savukārt stimulē patēriņu – vienu no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem. Turklāt patērētāju tiesību aizsardzība veicina godīgu konkurenci starp uzņēmumiem un motivē tos piedāvāt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus. Vienlaikus tiek samazināti arī krāpniecības gadījumi un negodīga uzņēmējdarbība, kas kopumā stiprina ekonomisko stabilitāti.

Tomēr patērētājam, protams, vairāk rūp personiskais labums un drošība, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus. Tāpēc raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" radošā komanda devās pie Ekonomikas ministrijas Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja vietnieka Arņa Latišenko un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikācijas daļas vadītājas Sanitas Gertmanes, lai noskaidrotu, kad cilvēks kļūst par patērētāju un kādas ir viņa tiesības.

Kā pastāstīja Sanita Gertmane, pirmais solis, ja pircējs nav apmierināts ar iegādātās preces kvalitāti, ir vērsties pie pārdevēja, līdzi ņemot darījumu apliecinošu dokumentu – čeku, ievērojot likumā noteikto termiņu preces garantijai, kas ir divi gadi. Risinājumi var būt dažādi – remonts, preces maiņa vai preces iegādes izdevumu atgriešana. Ja strīdu nav iespējams atrisināt, patērētāji tiek aicināti vērsties PTAC.

Sanita Gertmane arī norādīja, ka 14 dienu atgriešanas garantija noteikti attiecas uz internetā iegādātām nelietotām precēm. Taču veikalos pirktām precēm, kuras pircējs ir novērtējis pirms iegādes, preces atgriešana ir veikala pretimnākšana, nevis obligāta prasība.

Runājot par digitālo tehnoloģiju izaicinājumiem, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Arnis Latišenko pastāstīja, ka internetā patērētāji var tikt maldināti ar tā sauktajiem "dark patterns" jeb maldinošajiem modeļiem. Piemēram, interneta veikala lapā var būt taimeris, kas it kā norāda, cik laika atlicis līdz preces cenas maiņai. Šādi taimeri bieži vien mudina patērētāju pieņemt ātru lēmumu, lai gan cenas var nemainīties arī pēc norādītā laika. Vēl viena metode ir cenu diskriminācija, kad algoritmi piedāvā dažādas cenas atkarībā no lietotāja iepriekšējām aktivitātēm, piemēram, pērkot aviobiļetes vai rezervējot viesnīcu.

Plašāku Emīla sarunu ar ekspertiem par patērētāju tiesībām skaties vietnē www.mesarbralikolosali.lv vai raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" sociālajos tīklos YouTube un Facebook.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikasministriju.

Pieredze vai izglītība?

Pieredze un izglītība bieži tiek minēti kā divi svarīgi faktori, kas veido cilvēka profesionālo un personīgo attīstību. No vienas puses, izglītība nodrošina teorētiskās zināšanas un pamatu, uz kura balstoties, var tālāk attīstīt prasmes, tikmēr pieredze ļauj šīs prasmes veiksmīgi izmantot praksē un pielāgoties dažādām situācijām.

Jaunākajā raidījuma "Mēs ar brāli kolosāli" epizodē Emīls devās uz "Draugiem Group", kas 20 gadu laikā no maza uzņēmuma "Draugiem.lv" ar trīs darbiniekiem ir izveidojies par lielu uzņēmumu grupu. Šī grupa apvieno daudzus sociālo mediju un tehnoloģiju uzņēmumus, un tajā darbinieku skaits pārsniedz 2000. Atbildot uz jautājumu – kas ir svarīgāks – pieredze vai izglītība – "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks norādīja, ka tehnoloģiju jomā izglītība ir svarīga, bet arī pieredze ir ārkārtīgi nozīmīga. Turklāt – pieredze tās visplašākajā izpratnē. Tas nozīmē, ka nākotnē, pieaugot konkurencei, kuru radīs ne vien citi cilvēki, bet arī tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, nepietiks tikai ar izglītību apliecinošu dokumentu. Būs nepieciešama spēja apliecināt savas prasmes un pierādīt sevi kā vērtīgu kadru praktiski.

Pieskaroties mākslīgā intelekta un tehnoloģiju tēmai, Palkavnieks norādīja, ka cilvēkam nav jādara mehāniski darbi, taču viņš joprojām būs neaizstājams radošās nodarbēs un inovācijās, kur nepieciešams radīt un domāt. Savukārt mehāniskos darbus var veikt roboti un mākslīgais intelekts. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja "Draugiem Group" pirms nu jau desmit gadiem ieviesto "elektronisko sekretāri", kas aizstāj tradicionālo sekretāres profesiju – proti, uzņēmuma viesi ar pāris pogu palīdzību var paziņot par savu ierašanos darbiniekam, pie kura viņi ir ieradušies. Šīs darbības veikšanai nav nepieciešams nodarbināt un algot cilvēku.

Arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle raidījumam atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka pasaule ir izveidojusies un tāda, kāda tā ir šodien, tā būs arī rīt vai parīt. Tas nozīmē, ka nākotnē noteikti radīsies jaunas profesijas. Arī pieprasījums pēc STEM nozarē strādājošajiem turpinās pieaugt. Tāpat pārmaiņas un pieprasījuma pieaugumu piedzīvos joma, kas tiek dēvēta par "sudraba ekonomiku". Tā tiek dēvēta tautsaimniecības nozare, kas ir atvērta un pieejama cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.

Pārmaiņas būs. Tāpēc ir vērts ieklausīties gan ekonomikas jomas speciālistu, gan uzņēmēju teiktajā, un, protams, arī sevī pašā, lai izvēlētā joma un nākotnes profesija saskanētu ar paša interesēm.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Cik svarīgi jauniešiem ir būt nodarbinātiem?

Jauniešu nodarbinātība ir kļuvusi par nozīmīgu tematu, kas ar katru gadu palielina savu aktualitāti. Arvien vairāk jauniešu ne tikai vasarās, bet arī mācību laikā izvēlas strādāt, lai gūtu pirmo darba pieredzi un nopelnītu. Saskaņā ar statistiku, gandrīz katrs trešais jaunietis Latvijā ir nodarbināts, apvienojot darbu ar izglītības iegūšanu. Tomēr tas nav viegli – nepieciešama motivācija un atbilstoši apstākļi, lai sabalansētu darbu un mācības.

Ar motivējošu pieredzes stāstu par savām pirmajām darba gaitām raidījumā “Mēs ar brāli kolosāli” dalījās arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, kurš aicina jauniešus apzināties savas stiprās puses un piedomāt pie lietām, kas patīk un padodas. Citējot Valanti: “Lai būtu izcils jebkurā jomā, tam pamatā ir ļoti smags darbs un ir jāiegulda laiks gan mācībās, gan darba pieredzē.”

Par laimi, jauniešu, kuri to apzinās, skaits pieaug ar katru gadu. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, kopš 2022. gada nodarbināto jauniešu skaits pakāpeniski pieaug. Tas liecina gan par dažādu nozaru atkopšanos pēc pandēmijas, gan jauniešu motivācijas pieaugumu. Tomēr joprojām pastāv arī izaicinājumi.

Arī Ģimenes restorāna “IRBĒNI” vadītājs Jānis Olekšs sarunā ar raidījuma vadītāju Emīlu atzina, ka lielākie izaicinājumi, ar kuriem sastopas viņa vadītais uzņēmums, ir nepieciešamība jauniešos uzturēt motivāciju, kā arī laika un zināšanu ieguldījums jauniešos, lai viņi apgūtu nepieciešamās darba prasmes un iemaņas, un atbilstu uzņēmuma darba kultūrai. Olekša vadītais uzņēmums labprāt sadarbojas ar jauniešiem vasaras sezonā, jo tas ir karstākais laiks restorānu un viesnīcu biznesā, kurā nepieciešami papildus darbinieki.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikasministriju.

Esi energoefektīvs!

Šonedēļ raidījumā “Mēs ar brāli kolosāli” aktualizējām tēmu par lietderīgu un ilgtspējīgu elektroenerģijas izmantošanu un, protams, arī tās ražošanu. Lai saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem, kāpēc ir svarīgi efektīvi izmantot resursus un kādi enerģijas ieguves veidi mūs sagaida nākotnē, Emīls mēroja ceļu uz Ķeguma hidroelektrostaciju (HES), kurā, tiekoties ar AS “Latvenergo” projekta FIZMIX vadītāju Raiti Streiču, noskaidroja, ka Latvijā ar elektronenerģijas ražošanu veicas tīri labi. Proti, piemēram pagājušajā gadā Latvijā izdevās saražot pat 90% no elektroenerģijas apjoma, ko mēs patērējam, savukārt ne tik tālā pagātnē - 2017. gadā, Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms pat pārsniedza gada patēriņu.

Joprojām līderis starp atjaunojamiem resursiem ir ūdens izmantošana elektroenerģijas ieguvē. Latvijas hidroelektrostacijās saražo aptuveni 50% no kopējā elektroenerģijas daudzuma. Tāpat arī turpinās  vēja turbīnu un saules paneļu ieviešana un efektīva to izmantošana atbilstoši apstākļiem.

Bet, ko gan darīt ar elektroenerģiju, kuru var saražot, bet nevar ilgstoši un lielos apjomos uzkrāt? Šādos gadījumos, piemēram pavasaros, kad ūdens līmenis upēs ir augsts un saražots tiek vairāk nekā nepieciešams, Latvija elektroenerģiju pārdod, bet apstākļos, kad ar pašu saražoto nepietiek – to iepērk no kaimiņvalstīm.

Savukārt Elektrum energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis raidījuma skatītājiem skaidroja, ko nozīmē elektroenerģiju izmantot efektīvi un kā, ieviešot mazus un šķietami nenozīmīgus pasākumus savā ikdienā, ir iespējams ietaupīt teju 10% no ikmēneša rēķina maksas, bet, veicot māju atjaunošanu, pat vairāk nekā 50% no enerģijas patēriņa, kas ir nepieciešams mājas apkurei.

Uzzini vairāk arī tu, kā dzīvot energoefektīvi, noskatoties video www.mearbralikolosali.lv.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikasministriju.

Kas ir tūrisms?

Tūrisms ir būtiska Latvijas ekonomikas nozare, kas nodrošina nozīmīgus ieņēmumus gan valstij, gan vietējiem uzņēmumiem. Turklāt, ja pirmā doma par tūrismu saistās ar muzeju, piļu un kultūrvēsturisku pieminekļu apmeklējumu, tad patiesībā joma ir daudz plašāka. Kā raidījumam “Mēs ar brāli kolosāli” pastāstīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Dace Butāne, tūrisma joma apvieno sevī gan ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojums, gan transporta un gidu pakalpojumus. Arī filmu nozare jeb precīzāk – ārvalstu filmu filmēšana pie mums – Latvijā sastāda zināmu procentu tūrisma ieņēmumu un, protams, arī dažādi lieli pasākumi, piemēram, sportā ir nozīmīgi tūristu piesaistei un Latvijas tēla veidošanai.

Savukārt, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra  aktīvi strādā, lai popularizētu Latviju ārvalstīs, veicinot ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionu tūrisma attīstību. Kā stāsta Latvijas  Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava, galvenās mērķa valstis tūristu piesaistei, protams, ir kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, arī Skandināvijas valstis – Zviedrija, Somija un Norvēģija, kā arī Vācija un Lielbritānija, un šobrīd lielākais viesu skaits mūsu valstī ir tieši no šīm valstīm. Taču, protams, Latvijas tēls un atpazīstamība tiek veidota arī citās valstīs, jo katrs ārzemju tūrists palielina ieņēmums. 2023. gadā kopējie ieņēmumi no ārzemju tūristu viesošanās Latvijā sastādīja 1,2 miljardus eiro.

Sarunā ar Emīlu Dace Butāne arī atzīmēja to, ka tūrisms ir nozīmīgs ne tikai ekonomikas izaugsmes stimulēšanā, bet arī jauniešu nodarbinātībā un pirmās darba pieredzes gūšanā. Un kā nu ne, ja jaunieši visbiežāk darba gaitas uzsāk tieši vasarās, strādājot kafejnīcās un dažādos tūrisma objektos.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Kas ir starptautiskā tirdzniecība?

Viens no svarīgākajiem ekonomikas dzinējspēkiem ir starptautiskā tirdzniecība, proti, imports un eksports. Un, lai gan starptautiskā tirdzniecība attiecas ne tikai uz precēm, bet arī uz pakalpojumiem un pat kultūras notikumiem, šoreiz mēs vairāk pievērsāmies tieši preču importa un eksporta jautājumiem.

Kā raidījumam "Mēs ar brāli kolosāli" skaidroja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, imports un eksports ir cieši saistīti, kā piemēru minot elektroierīču eksportu, kuru ražošanai Latvijā nepieciešams importēt dažādas detaļas no citām valstīm. Līdzīgi Latvija importē naftas produktus, lai darbinātu iekārtas un ražotu citus produktus, tai skaitā tos, kas paredzēti eksportam.

Lai gan Latvijā preču un pakalpojumu importa apjoms joprojām pārsniedz eksportu, ir vērts atzīmēt, ka 2023. gadā eksportēto preču vērtība sasniedza 19 miljardus eiro. Iespaidīga summa, vai ne? Kā norādīja Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš, preču eksports ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. To skaitā arī eksporta valstu ekonomiskās situācijas, ko var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, dažādas krīzes vai cenu svārstības konkrētām preču grupām. Eksporta ikgadējs pieaugums Latvijā ir aptuveni 6%, kas liecina par uzņēmumu spēju ne tikai ražot, bet arī veiksmīgi piedāvāt savas preces ārvalstu tirgū.

Bet kāds ir valsts atbalsts uzņēmumiem, kuri ir gatavi savu preci piedāvāt starptautiskajā tirgū un cik paši uzņēmumi ir zinoši un gatavi šo atbalstu izmantot? Valsts atbalsts uzņēmumiem, kas vēlas eksportēt, ir būtisks, un par to vairāk pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktores vietniece Solvita Gulbe. Viņa uzsvēra, ka LIAA palīdz uzņēmumiem apgūt nepieciešamās prasmes un sakārtot dokumentāciju, lai veiksmīgi konkurētu starptautiskajos tirgos. Viens no biežāk sastopamajiem šķēršļiem ir produktu sertifikācija, kas ir laikietilpīgs un sarežģīts process, tomēr ar LIAA atbalstu to iespējams veiksmīgi pārvarēt.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Ideju kauss un inkubācijas programma - izmanto savas iespējas!

Vai zināji, ka valsts sniedz plašu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem un jauniešiem, kas vēlas attīstīt savas biznesa idejas? Viens no tādiem projektiem ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotais konkurss "Ideju kauss", kas ik gadu iedrošina inovatorus izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus ar iespēju pretendēt uz visnotaļ nozīmīgu starta kapitālu. Konkursā ikvienam biznesa idejas autoram ir iespēja apgūt ne vien uzņēmējdarbības pamatus, bet arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings, un, protams, uzvaras gadījumā saņemt finansējumu.  

Ja plāno piedalīties, tad pasteidzies, jo pieteikumi tiek pieņemti līdz 22. septembrim saitē business.gov.lv.

Bet, iespējams, tu jautāsi - kādu valsts atbalstu var gūt jau funkcionējošs jaunuzņēmums?

Tieši šobrīd jaunuzņēmumiem jeb uzņēmumiem, kas nav sasnieguši 5 gadu slieksni, ir iespēja pieteikties LIAA inkubācijas programmā,  kurā var saņemt finansējumu, piemēram, iekārtu iegādei, jauna produkta sertifikācijai, testēšanai, mārketinga vai eksporta aktivitātēm, vai citām aktivitātēm, kas palīdzēs uzņēmumam atklāt tā eksporta potenciālu.

Un, ko tad, ja tev nav vēl 18 gadi, nav arī uzņēmums un konkrēta ideja, toties ir pārliecība, ka nākotnē vēlies darboties uzņēmējdarbības jomā? Tad par tavu šībrīža ceļabiedru un padomdevēju var kļūt Junior Achievement Latvia programmas - piemēram, skolēnu mācību uzņēmums vai Jauno uzņēmēju skola.

Skaties Emīla sarunu ar LIAA pārstāvniecības Daugavpilī vadītāju Andreju Zelču un Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētāju Jāni Krievānu www.mesarbralikolosali.lv un meklē plašāku informāciju par pieteikšanos LIAA un JA Latvia mājas lapās.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Kāda ir cilvēka dzīves ietekme uz ekonomiku

Atkarībā no cilvēka izglītības līmeņa, produktivitātes, inovāciju spējas un konkurētspējas darba tirgū, ir atkarīga arī viņa ietekme uz valsts ekonomiku. Teorētiski savas dzīves laikā, cilvēks var nopelnīt visnotaļ ievērojamu naudas daudzumu, ja viņš spēj efektīvi izmantot savas prasmes un talantus. Īpaši daudz iespējas ir jauniešiem, jo papildus iepriekšminētajam, jauniešiem piemīt arī lielāka drosme, ambīcijas, griba ko sasniegt un sevi pierādīt, un jauda. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Jansons jauniešus sauc par nākotnes ekonomikas cēlājiem.

Šajā nedēļā TV raidījuma “Mēs ar brāli kolosāli” vadītājai Ievai Ķiģelei bija iespēja tikties gan ar Mārtiņu Jansonu, gan Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta direktoru Pāvelu Beļisovu un uzzināt, kādu atbalstu var sniegt valsts jaunieša ceļā uz uzņēmējdarbību vai, uzsākot darbu kādā nozarē. Kā atzīst  Mārtiņš Jansons, atbalsts jaunajiem uzņēmējiem var būt visplašākais – sākot no mentoringa un apmācībām, kas palīdzētu idejas attīstīšanai un veiksmīgas mārketinga stratēģijas veidošanai, līdz pat biznesa inkubatoriem visā Latvijā un inovāciju vaučeriem.

Savukārt Dace Zīle sarunā uzsvēra, ka ļoti būtiski ir jauniešiem laicīgi uzsākt darba gaitas, lai saprastu vispār, kas ir darba vide un ko no darbinieka sagaida darba devējs, kā arī viennozīmīgi svarīgi ir gūt labu izglītību. Un, lai gan darba tirgus šobrīd ir ļoti sasprings, tomēr ikvienam, kurš vēlas, ir iespējas atrast darbu.

Noteikti cits jautājums ir tas, vai darbiniekam ir pietiekama izglītība, kvalifikācija un prasmes veikt kādu darbu un vai jomā, ko pārzina potenciālais darbinieks, ir pieprasījums pēc viņa prasmēm. Taču arī tajā gadījumā, ja nepieciešama pārkvalificēšanās, ikvienam, tai skaitā jauniešiem, ir pieejams valsts atbalsts. Pāvels Beļisovs sarunā pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā ne vien klātienes nodarbības, bet arī iespējas zināšanas papildināt attālināti. Turklāt, tiem jauniešiem, kas labi pārzina angļu valodu, zināšanas ir iespējams iegūt arī starptautiskās mācīšanās platformās – piemēram, Coursera.

Skaties video sarunu www.mesarbralikolosali.lv un šajā sezonā seko līdzi dažādu ekonomikas tēmu izklāstam raidījumā “Mēs ar brāli kolosāli” svētdienās 9:00 kanālā ReTV.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Ekonomikas nozare ir atvērta jauniešiem.

Latvijas ekonomika strauji mainās, un jauniešiem ir jāprot pielāgoties nākotnes darba tirgus prasībām. Vēl vairāk – jauniešiem ir jāizvērtē, jāanalizē un jāieklausās prognozēs, kādi speciālisti būs nepieciešami pēc gadiem 3, 5 vai 7. Ieguvēji ir tie, kas sekmīgi tiek galā ar šo uzdevumu, izvēloties apgūt nākotnē pieprasītas profesijas, piemēram STEM jomās, kurās pašlaik ir liels pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem. Ir paredzams, ka līdz 2030. gadam šajās jomās būs nepieciešami vēl aptuveni 10 tūkstoši augsti kvalificētu speciālistu.

Tikpat pieprasīta un nepieciešama ir profesionālā izglītība, kura, izmantojot mūsdienīgas apmācības metodes, iekārtas un tehnoloģijas, sagatavo lieliskus speciālistus. Savukārt pieprasījums pēc sociālo un humanitāro zinātņu speciālistiem ir samazinājies un jau pašlaik rada risku pārsniegt darbaspēka piedāvājumu šajās jomās.

Bažas rada arī tas, ka 1/3 daļa jauniešu dažādu apsvērumu un motivācijas trūkuma dēļ izlemj neturpināt izglītības iegūšanu, ienākot darba tirgū ar pamata vai vidējo vispārējo izglītību, līdz ar ko nespējot pilnvērtīgi konkurēt augstākas kvalifikācijas prasībās un pretendēt uz augstāku atalgojumu.

Lai uzlabotu situāciju, valsts līmenī tiek īstenoti dažādi projekti, kas palīdz jauniešiem iegūt nepieciešamās prasmes un pieredzi, piemēram, stažēšanās un mācekļu programmas, Nodarbinātības valsts aģentūras apmācības, mobilitātes risinājumi un pat nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas ir gatavi segt mācību maksu saviem darbiniekiem.

Jauniešiem tiek piedāvāti arī dažādi finansiālie atbalsta instrumenti, piemēram, dalība biznesa inkubatoros un konkursos. Kā piemēru var minēt Ideju Kausu, kurā var iegūt finansējumu biznesa idejas attīstībai. Savukārt Junior Achievement Latvia programmas palīdz jauniešiem apgūt uzņēmējdarbības prasmes un izveidot savus mācību uzņēmumus. Cēsīs atvērtais Kosmosa izziņas centrs piedāvā jauniešiem iespēju izpētīt kosmosa tehnoloģijas un piedalīties dažādos izglītojošos pasākumos, bet CASSINI hakatons dod iespēju jauniešiem attīstīt savas idejas, izmantojot ES satelītdatus, un iegūt vērtīgas balvas.

Jauniešiem ir jābūt gataviem izmantot visas pieejamās iespējas, lai attīstītu savas prasmes un konkurētspēju darba tirgū un, protams, veicinātu kopējo Latvijas ekonomikas attīstību.

Skaties jauniešu TV raidījuma “Mēs ar brāli kolosāli” žurnālistes Ievas sarunu ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini par jauniešiem kā daļu no Latvijas ekonomikas www.mesarbralikolosali.lv un mūsu sociālo tīklu profilos. Kā arī neaizmirsti svētdienās 9:00 ieslēgt ReTV, lai paplašinātu savu redzesloku ekonomikas tēmā, dzirdētu ekspertu viedokļus un uzzinātu uzņēmīgiem jauniešiem noderīgas nianses.

Raksts tapis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Jaunstuču murkšķi gaida tevi!

Brīvdienas ir tuvu un ir pats īstākais laiks, lai apciemotu murkšķus Jaunstučos. Murkšķi, kā jau visi ziemas gulētāji, gatavojas miedziņam, tāpēc viņu trīs galvenie uzdevumi šobrīd ir ēst, pēc tam ēst un tad vēl drusku uzēst. Un labi paēdis murkšķis ir varen skaists murkšķis! Dodies apraudzīt, pabarot un samīļot! Garantējam smaidu uz visu dienu!

Ieskaties pirms ceļo!

Jauniešu TV raidījums "Mēs ar brāli kolosāli" atvadās no saviem skatītājiem līdz rudenim, bet līdz tam, gribam atgādināt par drošu ceļošanu.

Tāpēc pēdējā raidījuma epizodē Ieva lidostā tikās ar muitas pārstāvi Linnu Mukāni un piedzīvoja uz savas ādas īstu muitas kontroli ar ceļasomas pārbaudi. Par laimi, Ievas somā neatradās lietas, uz kurām attiecas muitas ierobežojumi. Taču muitas pārstāve norādīja uz priekšmetiem, kā piemēram, šķērēm un gāzes baloniņu, kurus nedrīkst likt rokas bagāžā, lidojot ar lidmašīnu.

Savukārt attiecībā uz medikamentiem, ir jāņem vērā fakts, ka zālēm ir jābūt iepakojumā ar salasāmiem uzrakstiem, bet recepšu medikamentiem ir jāpievieno receptes. Tā kā Ievas somā bija medikamenti bez iepakojuma, tika veikts narkotiku eksprestests.

Bet tas vēl nav viss. Šajā epizodē Linna Mukāne Ievai parādīja dažādus lidostā konfiscētus dzīvnieku izcelsmes priekšmetus, kurus ceļotāji ir mēģinājuši ievest Latvijā. Turklāt, kā stāsta muitas pārstāve, lielākoties tas notiek ceļotāju nezināšanas dēļ par aizliegumiem.

Ko dara muita lidostā?

Kuras suņu šķirnes ir piemērotas darbam muitā?